Lāču balss.

Lāčus neinteresē vilku pasaule un tās politiskā dzīve, tomēr tālāk tā turpināties vairs nevar!

Pašlaik Latvijai ļoti vajag labus Cilvēkus un viņu labos darbus. Latvijas nākotne nav naudas maisos, politiķu runās un ministru portfeļos. Latvijas nākotne ir mūsu pašu spējā saprast, ka Latvija var būt tikai caur mums pašiem, mūsu pašu spēju darīt labu un šo labo apvienot. Neviens cits, tikai kā mēs paši, Latviju augšup neizcels.

Tikai saprotot, ka pašiem jāsāk savu dzimteni dzīvu un veselu turēt un strādāt tās labā – tās un pašiem savas nākotnes vārdā, mēs varam to glābt un dzīvībā turēt. Tikai mēs paši.

Lai palīdzētu Latvijai, ir jāpalīdz Cilvēkiem. Latvija ir visi cilvēki tajā. Cilvēki ir visur – katrā pilsētā, novadā un lauku sētā. Nav svarīgi, kādā skolā viņi ir gājuši, kā savu dievu pielūdz, kādā valodā runā un kādu darbu dara. Šie divdesmit gadi ir pierādījuši, ka šodien ir svarīgi tikai tas, ko viņi var darīt Latvijas labā. Tikai visu Cilvēku kopīgā labā griba var dot nākotni Latvijai. Tikai visu Cilvēku kopīgā labā griba var dot to darbu, ar kuru var palīdzēt Latvijai. Tikai Cilvēki paši var palīdzēt viens otram brīdī, kad citu palīdzību vairs nav no kā gaidīt.

Ir tikai viens veids kā palīdzēt Cilvēkiem – dot viņiem iespēju darīt labāk. Tikai tur, kur patriotiskais, humānais apvienojas ar praktisko, saprātīgo un tikumisko, parādās stipra un vesela Cilvēka Gars. Katrā notikumā patiesi vērtīgs ir tikai Ētiskais un Estētiskais – Tikumiskais saturs. Tikai tāds tikumiski tīrs Cilvēks – tikai cilvēka tieksme dzīvot tikumisku dzīvi var izvest uz ceļa Latviju. Stiprs un vesels Cilvēks tiecas radīt, rada un strādā. Tomēr arī stipram Cilvēkam vienam pasaulē ir grūti. Viens Cilvēks visu Latviju pacelt nevar.

Kopā ir vieglāk un labāk. Kopā var izdarīt vairāk. Kopā labais ir stiprāks. Tāpēc Latvijā ir dibināta biedrība „Lāču kopa”.

Lāču kopa pulcina tos, kuri grib darīt reālu darbu Latvijas labā katrs savā vietā un veidā, sniegt atbalstu citiem un saņemt atbalstu savam darbam no tādiem pašiem darīt gribošiem, varošiem un darošiem.

Tas, kas mums dod drošību, dod arī Nākotni. Darbs dod drošību. Mūsu bērni var būt drošībā tik, cik mēs būsim ieguldījuši savu darbu viņu un sabiedrības izglītības, inteliģences un kaimiņu attiecību veidošanā. Mūsu darbs rada tās vērtības, ar kurām mēs varam būt derīgi saviem kaimiņiem un apmaiņā pret tām saņemt viņu darbā radītās vērtības. Darbs tuvina kaimiņus. Darbs dod sadarbības ceļu. Sadarbība uztur kopību. Kopība dod labklājību. Darbs dod Nākotnes Cerību. Darbs ir universāls vērtību radīšanas līdzeklis un vērtību mērs.

Tas mūs vedina uz tādu Valsts un ekonomisko politiku, kura būtu vērsta uz Cilvēka dzīves vides drošības paaugstināšanu, sadarbības telpas radīšanu un darba darītāju Goda un vērtības celšanu – uz sabiedrību, kurā augstākā vērtība būtu darba darītājs un viņa darbs kā drošības avots. Tā varētu būt sabiedrība, kurā centrālā vieta būtu Cilvēkam kā darba darītājam un darba rezultātā notiekošajām izmaiņām šajā Cilvēkā – viņa Goda pieaugumu kā visas sabiedrības dzīves taisnīguma izaugsmei.

Ar šo Taisnīgumu, Cilvēka Goda un labāko īpašību izaugsmi un dzīves drošības pieaugumu varētu vērtēt kā darīto darbu, tā arī šīs sabiedrības panākumus. Tad reālais dzīves uzlabojums būtu redzams Tikumības – Cilvēka Inteliģences pieaugumā.

Cilvēka galvenais pienākums ir darīt labu. Darīt labu – tas ir darīt tā, lai tas, kas ir labs, kļūtu vēl labāks. Cilvēka pienākuma pildīšana – piedalīšanās labā tapšanā ir tajā, kas prasa mūsu darbu, lai pasaulē ienāktu labais un tajā, kas šodien ir kļuvis labāks nekā bija vakar.

Būt krietnam Lācim – tas ir rūpēties par savu bišu labklājību.

Lācis ir saimnieks un savu labklājību balsta darba priekā, savu roku, dvēseles un prāta darba augļos. Lācim ir svarīgs tas prieks, kurš darba laikā rodas viņa dvēselē un tās izaugsme darba laikā. Lācim ir svarīgi piedalīties darbā un baudu par to viņš gūst caur labi padarīta darba sajūtām. Darbs ir Lāča dzīves pamats. Lācis grib strādāt.

Lācis atzīst tikai objektīvas vērtības. Objektīvā vērtība ir tas, kas ar savu klātbūtni ceļ citu parādību vērtības. Lāči atzīst un sargā savu dzīves kārtību. Dzīves kārtība Lāčiem ir lielākais derīgo iespēju daudzums.

Lācis vienmēr ir savā darbā un savās mājās. Lācim mājas un darbs ir viens un tas pats. Lācis tiecas uz pilnību visā – darbā, dvēselē, zināšanās, savu māju un apkārtnes skaistumā. Katru darbu var padarīt labāk. Tādēļ Lāči nav pašapmierināti un lielīgi.

Lāči ir stipri darbā un tā augļu radīšanas prasmē. Lācis tiecas nodoties savam darbam un, ja viņam kaut ko vajag, tad viņš to rada ar savu darbu. Lāčus kopā sauc darba prieks un jauna līduma skaistums.

Lācis var būt kopā tikai ar tiem, kuri ir kopā ar viņu. Lācim der tie, kuriem der Lācis. Tauta ir tur, kur ir vienprātība un vienotība mērķī – kopīgā virzībā un sadarbībā šajā virzībā. Tāpēc Lāči ir vienprātīgi, vienoti un sadarbīgi. Lāči virzās uz mērķi un virza dzīvi uz priekšu. Virzoties, Lāči nodala tos „kas ir kopā” no tiem „kas sev”. Lāčiem tie „kas ir kopā” – tie strādā, bet tie „kas sev” – tie zog.

Lāči meklē solidaritāti, kopīgo un kopā būšanu – kopīgi darāmo dzīvi. Lāčiem nevajag partijas un partiju dzīves. Lāču kopas dzīve ir vienpartijas un vienprātības dzīve.

Tauta tiecas pie Vadoņa un tāpēc seko Vadonim. Vadonis ved tur, kur tautai ir labāk, pa to ceļu, pa kuru tautai ir pareizāk. Vadonis zin, kas ir labi, derīgi un pareizi. Lāčiem ir Vadonis – tas, kam Lāči seko, tas, ar kuru Lāči ir kopā.

Vadoņa Gudrība dod viņa varu. Vadoņa Gudrība nāk caur viņa zināšanu un dvēseles harmoniju. Vadoņa Gudrība un vara katram redzama Vadoņa pašaizliedzībā. Pašaizliedzība ir varas devēja un varas zīme. Lāči ir pašaizliedzīgi un tāpēc ir stipri.

Lāču Vadoņa vara ir viņa taisnīgumā. Taisnīgums ir tur, kur darbojas Cilvēka Gods. Atmodinot Cilvēka Goda jūtas mēs iegūsim taisnīgu sabiedrību un taisnīgu attieksmi vienam pret otru tajā. Lāči ir godīgi un taisnīgi visiem. Lāču Goda pamatā ir Meistara Gods – viņu atbildība par padarīto darbu un tā augļiem.

Lāči ceļ, būvē, sēj, māca un sargā sastrādāto.

Lāči ir visur!

Vareni!