Atpakaļ


Vienotās Dzīvības Mācība.

(Mācību priekšmetu saistība izglītības sistēmā)


Par pamatu kalpo Vienotā Radošā Cēloņa darbība sešās radošo enerģiju (vienotās enerģijas sešu aspektu) hierarhijās, kuras Cilvēka Filosofijas laukā rada sešus Filosofijas izpētes un attīstības virzienus ar to sintēzi septītajā Sintētiskajā uz Vienoto nesošajā vertikālē.

Kā redzam zīmējumā, šie seši Filosofijas izziņas virzieni ir Epistemioloģija, Estētika, Loģika, Psiholoģija, Ētika un Metafizika. Epistemioloģija pēta izziņu (Radošās Apziņas darbību) un no tās cēlusies Gnozeoloģija. Estētika pievēršas izsmalcinātajam, harmoniskajam un Cēlsirdīgajam Cilvēkā – skaistuma un daiļā attīstībai. Loģika runā par Cilvēka domas dabu un uzbūvi, bet Psiholoģija par Cilvēka domas darbības sekām viņa dzīvnieciskajā dvēselē –Psīhē. Ētika māca kā atsevišķais (individuālais) apvienojas kopīgajā (kolektīvajā). Metafizika runā par to, kā ir izveidota Kosmiskā telpa, kas tajā notiek un kāds ir tās iekārtojums.

Tādā veidā Matemātika izsaka pārpasaulīgās apziņas (abstraktā) saskarsmi ar formu pasauli, kurā tad parādās kā skaitļu saturs un to attiecības proporcijās. Matemātika attiecas uz un ir jēgpilna tikai kā formu izteiksmes līdzeklis. Ārpus formu pasaules parādību loka, matemātika kļūst subjektīvi relatīva un tādēļ zaudē savu nozīmi, ieved maldos un iegūst postošu raksturu.

Estētika rada Ģeogrāfiju, kura atspoguļo Cilvēka tieksmi saskatīt apkārtesošā skaistumu, radītās pasaules harmoniju tās daudzveidībā un tās svētīgo ietekmi uz Cilvēka Cēlsirdības – harmonijas, skaistuma un izsmalcinātības sintēzes attīstību.

Loģikas likumi Cilvēkam ļauj saskatīt Radošās Apziņas darbības rezultātus formu pasaules aktīvajā dzīvē un to aprakstošajā Fizikā. Cilvēka domas kārtība ļauj tai atbilstošu kārtību saskatīt apkārtesošajā.

Psiholoģija norāda uz šīs kārtības muzikālo raksturu – ritmu, cēlumu un kritumu mijiedarbību melodiskumu, paužu piepildījuma saturu un uzsvaru nozīmi.

Matemātika un Mūzika tur formu pasaules sasaistes apraksta mākslu skaitļu izteiksmes un dvēseles sajūtu veidos. Mūzika un Matemātika ir viens vesels un viena veselā divi galējie izteiksmes veidi.

Ētika runā par tām augstāko pasauļu dzīves parādībām, kuras izpaužas elementāro daļiņu kopās, kad ir apvienotas elementāro daļiņu individuālās īpašības. Ķīmisko elementu daba atbilst atsevišķu Cilvēka dvēseles īpašību dabai un, izzinot ķīmisko elementu saistīšanās apstākļus, proporcijas un iespējamos veidus, to rezultātus, mēs varam izzināt šīs norises cilvēku sabiedrībā un to grupu dzīvē.

Metafizika runā par saistīto elementu saistības iekšējo saturu – par tām neredzamajām saitēm, kuras ir visa esošā un tā dzīves jēga. Metafizika uztur Vēsturi notikumos.

Matemātika, Fizika un Ķīmija ir nosacīti eksaktā mācību priekšmetu triāde. Mūzika, Vēsture un Ģeogrāfija ir nosacīti humanitārā triāde. Aplūkojot šo divu triādu saistību sešstūra zvaigznē redzam veidojamies mazākus trijstūrus – Matemātiku, Vēsturi un Ģeogrāfiju, kuri sintezējas Arhitektūrā un saprotam kāpēc tieši tajā. Ģeogrāfija, Matemātika un Fizika mums dod Ģeometriju.

Fizika, Mūzika un Ģeogrāfija dod fizisko kultūru, kas ir to sintēze. Fiziskā kultūra sevī ietver kaligrāfijas un stājas treniņus. Atlētiku vīriešiem, deju sievietēm un savstarpējo attiecību kultūru kā vienaudžiem, tā arī starp dažāda vecuma cilvēkiem, personisko fizisko higiēnu. Mūzika, Fizika un Ķīmija dod valodu.

Ķīmija, Vēsture un Mūzika sintezējas Literatūrā, bet Vēsture, Ķīmija un Matemātika – Ekonomikā, kas ir sabiedrisko saišu un apmaiņu raksturs un raksturojums.

Tādā kārtā atrodam, ka Arhitektūra saista Ekonomiku ar Ģeometriju, bet pēdējā savukārt Arhitektūru ar fizisko kultūru u.t.t. Tādā pat kārtā, kādā zinam Matemātikas un Mūzikas vienību, redzam to pašu arī Ķīmijas un Ģeogrāfijas attiecībās un Vēstures un Fizikas procesos. Tieši tas pats, kas Fizika ir priekšmetiskās saskarsmes laukā, tas Vēsturē ir apziņu attiecību procesos. Izzinot vienā ass galā notiekošo noskaidrojas arī otrā notiekošais. Mūzika, Valoda, Literatūra, Ekonomika, Vēsture, Arhitektūra, Ģeogrāfija, Ģeometriskās formas un proporcijas un Fiziskā kultūra rada un piepilda to, ko pazīstam kā Kultūras vēsturi. Kultūras vēsture ir perifēro mācību priekšmetu sasaiste un pāreja uz centrālajiem mācību priekšmetiem.

Cilvēks ir Zvaigžņu Gaismas projekcija un sintēze uz mūsu planētas dzīvās virsmas. Cilvēks ir starpnieks, kurš saista mūsu planētas dzīvības procesus ar Kosmisko Dzīvību. Cilvēks ir augstākais sintēzes un Kosmisko spēku sadarbības apliecinājums, rezultāts un norises vieta uz mūsu planētas. Cilvēks – viņa ķermenis, dvēsele un prāts savā vienībā sintezē visus viņam pieejamos izziņas un darbības viedus. Cilvēks, kā divu pasaules polaritāšu – Kosmisko Cēloņu un bioloģisko Seku sasaiste, iezīmē šo polaritāšu sasaistes vertikālo raksturu. Cilvēks vieno Zemi ar Debesīm un, būdams divu polu – fiziskā un Kosmiskā (Garīgā) veidojums un pārstāvis, visu izzin divos – šīs zemes un Kosmiskajos mērogos. Cilvēks sevi izzin kā bioloģisku un reizē Kosmiskās Apziņas caurstrāvotu būtni.

Tāpēc mācību priekšmetiem ir divi sintēzes fokusi, kuri iezīmē vertikāli. Pirmais visus priekšmetus sintezē Zemes dzīvības izziņā Bioloģijā. Katrs bērns grib zināt, kā viņš dzīvo, kā ir iekārtots un kas ar viņu notiek. Dzīvības procesu izpratnei kalpo perifērie priekšmeti. Perifēro pamata priekšmetu kopu veido Mūzika, Ķīmija, Vēsture, Matemātika, Ģeogrāfija un Fizika. Otra perifēro priekšmetu kopa ir saistošie priekšmeti. Centrālie mācību priekšmeti ir Bioloģija un Astronomija. Dzīvību Dzīvās šūnas procesos paceltus starpzvaigžņu telpā ļauj saskatīt Astronomija – otrais – augstākais mācību priekšmetu sintēzes fokuss. Astronomija rāda mūsu Saules sistēmu kā dzīvās šūnas analogu, prototipu un cēloni. Visi vienā polaritātē notiekošie procesi ir vērojami arī otrā.

Tā ir Vienotās Dzīvības Mācība. Tā ir Mācība par Vienotību, Vienotības Cēloni, Saturu un nozīmi. Tā, pat runājot par perifēro, ir Sirds Mācība par Cieņu, Godu, Atbildību, Taisnīgumu, Derīgumu un Pateicību, par visu to, kas nāk un ir Darbīgā Mīlestība. Vienotās Dzīvības Mācība caur mācību priekšmetu apguvi māca un veido Cilvēku. Tās mērķis ir radošs, visu Dzīvību cienošs un Kosmiskās apziņas apgarots Labdabīgs un Tikumīgs Cilvēks – Homo Virtus Probus.



Lāču kopa